Kārlis Markss – 140. nāves gadadiena

Kārlis Markss (Karl Heinrich Marx; 1818-1883) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, ekonomists, vēsturnieks, sociologs, politikas teorētiķis, žurnālists, politiskās ekonomikas kritiķis un sociālists revolucionārs. Viņa pazīstamākie darbi ir 1848.gada brošūra 'The Communist Manifesto' un četru sējumu 'Das Kapital' (1867–1883). Marksa politiskajai un filozofiskajai domai bija milzīga ietekme uz visas pasaules turpmāko intelektuālo, ekonomisko un politisko vēsturi. Viņa vārds tiek izmantots kā īpašības vārds, lietvārds un pat kā nosaukums atsevišķam sociālās teorijas virzienam. 

Šodien, atzīmējot Kārļa Marksa nāves 140.gadadienu, būtu svarīgi saprast un mācīties no pagātnes. Kārlis Markss kļūdījās daudz un pamatīgi. Viņa ekonomiskās idejas bija traģiski juceklīgas. Taču Marksa galvenā kļūda bija nevis viņa ekonomiskajās idejās, bet gan revolūcijas, kā ideālas sabiedrības izveidošanas līdzekļa, propagandēšana — politiskā uzskata kļūda. Revolūcija galu galā nozīmē pastāvošas politiskās kārtības vardarbīgu iznīcināšanu. Un vardarbība nekad nevar lietas uzlabot. 
Mēs tagad idejas par "sociālismu" un "komunismu" saistām ar asins izliešanu un politiskajām represijām (kas galvenokārt skāra Padomju Savienības ietekmes teritorijas pēc tam, kad komunisti pārņēma varu). Tas tā ir... Bet šīs traģēdijas notika tāpēc, ka boļševiku režīms pilnībā pieņēma un realizēja Marksa revolūcijas idejas. 

Savukārt par šo pastmarku, kas manā kolekcijā nonāca pavisam nesen, varu piebilst kādu īpašu faktu – šī nav nopirkta no kāda kolekcionāra vai saglabāta no PSRS laikā tirgotajām "kolekcijām." Es pats personīgi to atradu pārcilājot manai sievasmātei sūtītās vēstules. Jā! kāds viņai bija 1983.gadā atsūtījis vēstuli ar šādu pastmarku. 

Lasīt tālāk

Sveiciens arhibīskapam Jānim Vanagam –

Tieši pirms 30 gadiem (1993.gada 26.janvārī) Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārkārtas Sinodē Jānis Vanags tika ievēlēts un 1993. gada 29. augustā Rīgas Domā konsekrēts arhibīskapa amatā.

Kāpēc 1998.gada pastmarka ar Rīgas Doma katedrāli? Galu galā tā taču ir arhibīskapa sēdeklis...

Savukārt, kas attiecas uz Rīgas Doma vēsturi – man interesants šķita fakts, ka pirms 100 gadiem (1923.gadā) notika referendums, kura rezultātā vairākus gadus Rīgas Doma baznīcā paralēli darbojās gan luterāņu, gan katoļu draudzes.

Visiem tiem, kuri vēlaties kaut ko uzzināt vairāk, iesaku droši meklēt interneta plašumos, jo informācija ir pieejama bagātīgi.

(Maniem angliski runājošiem draugiem ieskatam iesaku ielūkoties ŠEIT...)

Lasīt tālāk

1959.gada versija par Bībeles 'Magi'

Šī jaukā pastmarka (skat. attēlā pa labi) ir izdota 1959.gada 4.novembrī un tajā ir redzami 'Magi', kurus vada Zvaigzne. 
Tās izdevēji ir pievienojuši šo pastmarku Ziemassvētku tēmai/sērijai. Pastmarkas dizaina autors ir Frenks D. Menlijs. 

Tomer... 
Magi, (/ˈmeɪdʒaɪ/ vai /ˈmædʒaɪ/; vienskaitlī: magus), kristiešu tradīcijās saukti arī par gudrajiem, bija dižciltīgi svētceļnieki “no austrumiem”, kas sekoja brīnumainajai vadošajai zvaigznei uz Betlēmi, kur viņi godināja Jēzu kā ebreju ķēniņu (Mateja 2:1–12). Kristīgās teoloģijas tradīcijas vienmēr ir uzsvērušas, ka gan pagāni, gan ebreji ieradās pielūgt Jēzu — šo notikumu austrumu baznīcā svin Ziemassvētkos un rietumu baznīcās Epifānijas dienā (6.janvārī). Austrumu tradīcijā ir 12 gudrie, bet Rietumu tradīcijā ir tikai trīs, iespējams, pamatojoties uz trim dāvanām “zeltu, vīraku un mirres” (Mateja 2:11), kas tiek pasniegtas zīdainim... 
Ir vēl citas interesantas detaļas par 'Bībeles vēstījumi' vs 'tradīcijas', bet to atstāšu kādai citai reizei.

Epifānija jeb Trīs ķēniņu diena Rietumu kristietībā parasti tiek svinēta kā pēdējā no divpadsmit Ziemassvētku dienām. 

Catalog codes: Michel AU 304; Stamp Number AU 334; Yvert et Tellier AU 262; Stanley Gibbons AU 333; Seven Seas Stamps AU 355; Brusden-White AU 376 

Lasīt tālāk